Hermanis Noriņš

4.Valmieras kājnieku pulka kapteinis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 912.

Dzimis 1896. gada 19. jūnijā Ķirbižu pagastā. Vidējā izglītība, divus gadus mācījies arī tehni­kumā mērniecības nodaļā. Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā un dienējis 171. rezerves kājnieku pulkā, no kura nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. gada februārī pārcelts uz 11. Sibīrijas strēlnieku pulku, tā rindās piedalījies kaujās frontē, sasniedzis štabskapitāna pakāpi. Apbalvots ar III šķiras Staņislava, III un IV šķiras Annas ordeni. No krievu armijas atvaļināts 1917. gada 10. septembrī.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā, no 29. jūnija rotas komandieris, pa­augstināts par kapteini. 9. oktobrī kaujā pie Torņkalna ievainots, ierindā atgriezies 4. novembrī.

1919.gadā no 19. līdz 22. novembrim kaujās ar vāciešiem Lielupes krastos Emburgas, Staļģenes un vēlāk Auces rajonā H.Noriņš, būdams 3. bataljona pa­gaidu komandieris, atsita vairākus uzbruku­mus Lielupes tiltam un Emburgai, neskato­ties uz ienaidnieka pārspēku. Vēlāk veda sa­vus karavīrus triecienā un sīvās durkļu cīnās ieņēma Staļģenes muižu un Emburgu.

No 1921. gada 4. robežsargu bataljona ko­mandieris. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1927. gadā iecelts par 11. Aizputes kājnieku pulka saimniecības priekšnieku. 1924. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1929. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1930. gadā beidzis bataljonu komandieru kursus. Miris 1934. gada 16. februārī un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.