Nikolajs Vickops
Atsevišķās (Studentu) rotas kareivis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 821.
Dzimis 1874. gada 9. martā Skrīveros. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, pēc tam studējis matemātiku Tērbatas universitātē. Vēlāk strādājis par Pēterburgas mācību apgabala pārvaldes jauno valodu skolotājs. No 1904. gada sešus gadus bijis virsskolotājs Stavropoles ģimnāzijā. Pēc tam Ņižnijnovgorodas un Polockas kadetu korpusos. Kara apstākļu dēļ piekomandēts Vladikaukāza kadetu korpusam, kur palicis visu kara laiku un sasniedzis galma padomnieka dienesta pakāpi. Par centīgu dienestu apbalvots ar Staņislava II, III šķiras un Annas III šķiras ordeņiem, kā arī ar Persijas Lauvas un Saules ordeni. 1918. gada vasarā atgriezies dzimtenē un sācis strādāt Valmieras latviešu virsreālskolā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. janvārī Rīgā. Studentu rotas rindās piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, par nopelniem šajās kaujās 1919. gada 22. maijā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.
1919.gada 6. martā kaujā pie Skrundas skolas, kad ienaidnieks bija pienācis 100 soļu attālumā un atklājis viesuļuguni, pēc Kalpaka pavēles N.Vickops veda kareivjus triecienā, ar negaidītu uguni izsita pretinieku no tā nocietinājumiem Skrundas kapos un apklusināja pretinieka ložmetēju. Šī epizode ievērojami veicināja Skrundas atbrīvošanu un lielinieku padzīšanu no Ventas labā krasta.
1920.gadā piekomandēts par sevišķu uzdevumu virsnieku ārlietu ministram, izpildījis Ārlietu ministrijas komandanta pienākumus. 1923. gadā ieskaitīts par valodnieku štāba apmācības daļā, 1924. gada 30. oktobrī atvaļināts. Nodarbojies ar žurnālistiku un privātstundu pasniegšanu. Miris Daugavpilī 1929. gada 21. novembrī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
