Jūlijs Spunde

4.Valmieras kājnieku pulka virsseržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1329.

Dzimis 1897. gada 3. decembrī Vijciema pagastā. Izglītojies trīsgadīgā proģimnāzijā. Bijis zemkopis. 1. pasaules kara laikā iesaukts krievu armijā, dienējis 1. Kijevas rezerves kājnieku pulkā. 1916. gada augustā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kur dienējis līdz 1918. gada 20. februārim.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. martā  Valkā. Kaujās pie Karvas ievainots. 1919. gada augustā cīnījies pie Līvāniem, novembrī pret bermontiešiem.

1919.gada 13.-14. novembrī pie Iecavas J.Spunde brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, kur izpostīja dzelzceļa līniju. Mūsējo uzbrukuma laikā frontē ieradās ienaidnieka bruņuvilciens un atklāja spēcīgu uguni. Bermontieši centās sliedes salabot, bet Spunde  vadīja vilciena apšaudi un ar labi mērķētu uguni tos padzina, kā rezultātā mūsējiem izdevās ieņemt Lieliecavas muižu.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Bijis zemkopis Vijciema pagasta „Zālītēs”, pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. No 1941. līdz 1944. gadam Vijciema pagasta vecākais. No 1944. gada rudens slēpies, vēlāk dzīvojis Rīgā un Siguldā. Miris 1993. gada 15. oktobrī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.