Paulis Bruņenieks
Studentu bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 271.
Dzimis 1888. gada 15. novembrī Saukas pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis Pleskavas lauksaimniecības skolu, pēc tam studējis agronomiju Rīgas Politehniskajā institūtā. Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, beidzis Čugujevas karaskolu un iedalīts 29. Sibīrijas strēlnieku pulkā, pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kur komandējis 1. rotu. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, 1917. gada janvārī Kalnciema rajonā. Apbalvots ar Annas III. IV šķiras un Staņislava IV šķiras ordeņiem, paaugstināts līdz štabskapitānam. 1917.-1918. gadā slimības dēļ ārstējies Kaukāzā, pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ukrainā. Latvijā atgriezies 1919. gada janvārī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada janvārī, apsargājis Pagaidu valdību uz kuģa “Saratov” pret vāciešu uzbrukumiem, pēc tam piedalījies visās Kalpaka bataljona cīņās Kurzemē. Par izcilo varonību un kauju nopelniem 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Bermonta uzbrukuma laikā komandēja Rīgā saformēto Studentu bataljonu, iecelts par Rīgas kaujas rajona priekšnieku.
1919.gada 10. oktobrī P.Bruņenieks ar viņa rīcībā esošiem nelieliem spēkiem noturēja Rīgas tiltus, novērsa Daugavas forsēšanu un deva mūsu spēkiem laiku sakārtoties gar labo krastu. 11. novembrī ar divām studentu rotām un nelieliem papildspēkiem izsita skaitliski daudz stiprāko ienaidnieku no Lucavsalas un Bišumuižas, pēc tam turpināja uzbrukumu, apdraudēdams ienaidnieka labo spārnu, kā rezultātā bermontieši bija spiesti bēgt no Torņakalna.
Pēc cīņām pret Bermontu piedalījies Latgales atbrīvošanā. No 1920. gada februāra bija Tanku diviziona komandieris. 1921. gadā veselības stāvokļa dēļ atvaļināts. Kā jaunsaimniekam piešķirtas Rudbāržu dzirnavas. Sakarā ar kādu smagu noziegumu frontē tiesāts un 1923. gadā degradēts par kareivi. Tā paša gada 28. oktobrī izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
