Arnolds Puriņš
Bruņuvilcienu diviziona kareivis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1478.
Dzimis 1896. gadā Rīgā. Strādājis Luksa fabrikā, čugunlietuvē. Dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam kā ložmetējnieks Sarkanajā armijā, no kuras dezertējis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gadā Ziemeļlatvijas brigādē, Smagās artilērijas baterijā. No turienes pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Bruņuvilcienu divizionu, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
1919.gada 8. oktobra kaujā ar bermontiešiem pie Baložu kapiem, kad pretinieks pārgāja uzbrukumā pa Jelgavas šoseju un pārrāva fronti, A.Puriņš kā bruņuautomobiļa “Lāčplēsis” ložmetējnieks apšaudīja uzbrūkošo ienaidnieku tiešā tuvumā, zem stipras uguns atsita bruņuautomobiļu uzbrukumu, tā dodams iespēju mūsu daļām sakārtoties un pāriet pretuzbrukumā. Kad motora bojājuma dēļ “Lāčplēsis” palika kaujaslaukā un to ielenca ienaidnieks, apkalpe nepadevās un cīnījās līdz pēdējai iespējai. Puriņš gāja bojā degošajā automobilī varoņa nāvē. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Vārmes pagastā.
