Gustavs Trēziņš

1.bruņuvilciena mašīnists. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1464.

Dzimis 1863. gada 2. augustā Kokmuižas (Kocēnu) pagastā. Draudzes skolas izglītība. Strādājis par atslēdznieku. Krievu-japāņu kara laikā par vilciena pārvešanu nelabvēlīgos laika apstākļos pie Baikāla ezera apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. Vēlāk strādājis Rīgā fabrikā “Fenikss”. 1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz Rēveli, kur piedalījies cietokšņa būvē. 1918. gadā atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. jūlijā, nozīmēts par bruņuvilciena mašīnistu. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.

1919.gada 8. oktobrī pie Baložu stacijas G.Trēziņš, būdams smagi ievainots, izveda vilcienu no apdraudētas vietas un, neskatoties uz ievainojumu, turpināja lokomotīves vadīšanu līdz kaujas beigām.

1920.gada 1. maijā paaugstināts par dižkareivi, 16. jūnijā par kaprāli, 15. augustā par seržantu, 1. septembrī par virsseržantu sava centīguma un priekšzīmīgā dienesta dēļ. Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī. Dzīvojis Rīgā. Miris 1931. gada 15. martā un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.