Fricis Strautiņš

9.Rēzeknes kājnieku pulka kaprālis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1517.

Dzimis 1897. gada 22. janvārī Ventspilī. Beidzis pilsētas skolu. 1915. gada 2. augustā brīvprātīgi iestājies latviešu strēlnieku formējumos, līdz 1918. gadam dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.

Latvijas   armijā   iestājies   brīvprātīgi 1919. gada 7. augustā, piedalījies cīņās pie Rīgas, Zemgalē, vēlāk Latgalē.

1919.gada 15. novembrī kaujā pie Slokas F.Strautiņš pēc savas ierosmes ar dažiem karavīriem aizgāja ienaidnieka aizmugurē un pēkšņā triecienā ieguva ložmetēju, tā sekmēdams Slokas ieņemšanu.

Atvaļināts 1921. gada 28. aprīlī. Iestājies policijas dienestā Jaunlatgalē,  vecākais policijas kārtībnieks Linavas pagastā. 1930. gada 16. janvārī izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgas Brāļu  kapos.