Teodors Skujenieks

1.Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieris, virsleitnants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 341.

Dzimis 1890. gada 19. oktobrī Rīgā ierēdņa ģimenē. Beidzis pilsētas ģimnāziju un studējis agronomiju Rīgas Politehniskajā institūtā. 1915. gadā iestājies Pāvila karaskolā Petrogradā, kur četros mēnešos beidzis saīsinātu artilērijas kursu. Līdz 1917. gada martam dienējis Kaukāza frontē, kur piedalījies kaujās pret turkiem. 1917. gada maijā pārvietots uz Rīgas fronti smagās artilērijas vienībā. Krievu armijai sabrūkot, pārgājis uz Nāves bateriju Ukrainā. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Annas III , IV šķiras un Staņislava III šķiras ordeņiem.

1918.gada Ziemassvētkos Tallinā iestājies Igaunijas aizsargu organizācijās (Kaitselita) rindās, bet 1919. gada februārī Tērbatā pārnācis latviešu pašaizsardzības dienestā, dienējis 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijās. Jūnijā iecelts par 1. Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieri. Par kauju nopelniem Ziemeļlatvijā pret lieliniekiem un pie Cēsīm pret landesvēru paaugstināts par kapteini un pulkvedi-leitnantu.

1919.gada 21.un 22. jūnija kaujās ar vāciešiem pie Lodes stacijas, kad mūsējie tika pilnīgi aplenkti un piespiesti pie Gaujas, T.Skujenieks zem tiešas un spēcīgas pretinieka uguns vadīja mūsu artilērijas uguni, atrazdamies priekšējā novērošanas punktā. Tā lielā mērā pabalstīja mūsu kājniekus, kuri pretuzbrukumā galīgi sakāva vāciešus pie Skangaļu muižas Cēsu apriņķa Liepas pagastā un pie Cēsīm, tad vajāja tos līdz pat Juglai.

Kā diviziona komandieris izcīnīja niknas kaujas pret vāciešiem pie Rīgas un Zemgalē, arī pret lieliniekiem Latgales atbrīvošanas kaujās. 1920. gada martā iecelts par Galvenās artilērijas pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieku, tā paša gada augustā par Kurzemes artilērijas pulka komandieri. 1925. gada 25. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Apbalvots ar Igaunijas II šķiras 3. pakāpes Brīvības krustu. Pulka komandiera amatā palika līdz mūža traģiskajam noslēgumam – pašnāvībai 1927. gada 21. maijā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.