Jēkabs Varens

Latgales partizānu pulka virsleitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara  ordeni (LKO) Nr. 719.

Dzimis 1898. gada 11. jūlijā Ceraukstes pagasta Varenos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Bauskas tirdzniecības skolu. 1916. gada 10. janvārī brīvprātīgi iestājies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, 3. augustā pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku).  Piedalījies Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās. 1917. gada 31. augustā beidzis Gatčinas praporščiku skolu, turpinājis dienestu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gada martā armiju atstājis. 1919. gadā apmēram trīs mēnešus nodienējis Sarkanajā armijā, maijā to atstājis un iestājies vācu Brandesa korpusā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. novembrī Jelgavā, kā rotas komandieris piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920.gada 12. maijā Latgalē pie Zorinas sādžas J.Varens ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē, padzina skaitliskā pārsvarā esošu pretinieku no Molmatku ciema un noturēja to, līdz mūsējie paguva izvest pāri frontes līnijai kaujā iegūtos divus lielgabalus, turklāt Holmatkos ieguva smago ložmetēju. Šajā kaujā J.Varens tika ievainots.

1920. gada augustā nosūtīts uz virsnieku kursiem. Pēc to beigšanas pulka instruktoru rotas un mīnmetēju komandas komandieris. Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku kā ložmetēju rotas komandieris. 1925. gadā paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni. 1940. gada jūlijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1941. gada jūnija beigās vadījis pašaizsardzību Ceraukstes pagastā. 1941. gada rudenī  iestājies 16. Zemgales policijas bataljonā kapteiņa pakāpē. Miris 1942. gada 20. maijā, Rīgā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.