Raimonds Bebris
4. Valmieras kājnieku pulka kapteinis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) 493.
Dzimis 1890. gadā Palangā. Pēc Liepājas Nikolaja ģimnāzijas beigšanas 1910. gadā studējis medicīnu Tērbatā, nodarbojies arī ar žurnālistiku. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gadā pašā 1. pasaules kara sākumā, cīnījies 283. Kauņas kājnieku pulka sastāvā Austrumprūsijā. Apbalvots ar Jura krustu. 1915. gadā pēc Kijevas praporščiku skolas beigšanas ieskaitīts 247. Mariupoles kājnieku pulkā, piedalījies kaujās Koveļas apkārtnē. 1916. gada sākumā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, bijis ložmetējkomandas priekšnieks. Pulka sastāvā piedalījies visās kaujās. Apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava II, III šķiras ordeņiem, IV šķiras Jura krustu.
Darbojies Latvju kareivju nacionālajā savienībā, bijis tās prezidija loceklis. 1918. gada janvārī atvaļināts no armijas. No 27. janvāra līdz 22. februārim atradies ieslodzījumā Kronštates cietoksnī. R.Bebrim piespriests nāvessods, bet no cietuma izdevies izbēgt un atgriezties Latvijā, kur jūnijā viņu arestēja vācu varas iestādes.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. novembrī Rīgā Cēsu rotā. vēlāk bijis Ziemeļlatvijas brigādes 4. Valmieras kājnieku pulka ložmetējrotas komandieris.
1919.gada 23. aprīlī Jaunrozes rajonā ar ložmetēju un trīs kareivjiem R.Bebris atsita pretinieka uzbrukumu, tā novērsdams iespēju ienaidniekam apiet mūsu spēkus no spārna.
Bermontiešu uzbrukuma laikā kā karaskolas 1. rotas komandieris piedalījies kaujās pie Daugavas tiltiem. 1919. gada 18. novembrī paaugstināts pulkveža-leitnanta pakāpē. 1920.-1922. gadā bijis 7. Siguldas kājnnieku pulka 1., vēlāk 2. bataljona komandieris. Pēc vecāko virsnieku un bataljona komandieru kursu beigšanas 1925. gada septembrī – Kara ministrijas padomes sekretārs. 1925.-1936. gadā ieņēmis dažādus militārus posteņus Latvijas armijā. Paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē. Bijis Prezidenta Pils komandants. Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, III šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas “Polonia Restituta” IV šķiras ordeni. Sarakstījis dzejoļu krājumus “Mirkļi” un “Varoņu kalve”. Miris 1940. gada 13. jūnijā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.