Ludvigs Robežnieks

1.(4.) Valmieras kājnieku pulka virsnieka v.i. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1084.

Dzimis 1894. gada 5. februārī Daugavpilī. Bei­dzis Cēsu pilsētas skolu, pēc tam mašīn­būves skolu Kronštatē. Krievu armijā iesaukts 1912. gadā, iedalīts zemūdeņu flotilijas 2. divizionā uz zemūdens “Risj”. Beidzis mācību komandu, dienesta laikā paaugstināts par vecāko matrozi. Vāciešiem uzbrūkot, piedalījies Liepājas Karostas spridzināšanā, jūras kaujās pie Dago un Ēzeles salām. Pēc Rēveles okupēšanas 1919. gada janvārī palicis Igaunijā. Kādu laiku atradies vāciešu gūstā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. februārī Tallinā, nosūtīts uz Tērbatu, iecelts par vada komandieri. 1919. gada 20. novembrī paaugstināts par leitnantu.

1919.gada 31. maijā Latgalē L.Robežnieks brīvprātīgi piedalījās izlūkgājienā no Kalnamuižas uz Silenieku ciemu pie Vecgulbenes-Rezeknes ceļa. Tur ar savu vadu pēkšņā triecienā uz­bruka daudz stiprākai ienaidnieka kolonnai, sagādāja pretiniekam smagus zaudējumus un izraisīja apjukumu, tā sekmējot 110 gūstekņu saņemšanu, divu vieglo un viena smagā lielgabala u.c. trofeju iegūšanu.

Atvaļināts 1924. gada 16. decembrī sakarā ar kāju paralīzi. Miris 1931. gada 24. janvārī Rīgā ar tu­berkulozi. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.