Eduards Purgalis
1.(4.) Valmieras kājnieku pulka dižkareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 88.
Dzimis 1891. gada 22. aprīlī Kārķu pagastā. Izglītojies draudzes skolā. Bijis komijs Ērģemē. Krievu armijā mobilizēts 1914. gadā, iedalīts Izmailas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijā pret austriešiem, vēlāk pie Lomžas pret vāciešiem. 1916. gada beigās pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Dienējis mācību komandā, pēc tam Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. februārī Valkā, piedalījies Valmieras kājnieku pulka kaujās visās frontēs. Pakāpeniski paaugstināts līdz virsseržantam, beidzis instruktoru rotu.
1919.gada 2. jūnijā Jaungulbenes rajonā kā desanta priekšnieks ar nodaļu izsūtīts no bruņuvilciena, apgāja ienaidnieku no spārna un straujā triecienā ieņēma tā nocietinātās pozīcijas, kur saņēma gūstekņus, ieguva smago ložmetēju u. c. trofejas, nodrošinādams bruņuvilciena virzīšanos tālāk.
Dienestu pulkā turpinājis arī pēc brīvības cīņām kā virsseržants, pulka karodznieks. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1930. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Piešķirta jaunsaimniecība Kārķu muižā. 30. gados atvaļināts, strādājis konfekšu fabrikā “Laima”, dzīvojis Rīgā. Miris 1942. gada 15. janvārī un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.