Alfrēds Ulmanis

2.Rīgas latviešu strēlnieku pulka poručiks. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr.432.

Dzimis 1894. gada 19. martā Ozolnieku pagastā. Pēc reālskolas beigšanas 1914. gada pavasarī iestājies Viļņas karaskolā, kuru beidzis tā paša gada decembrī, pēc tam dienējis krievu daļās. 1915. gada decembrī pārnācis uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies cīņās. Apbalvots ar Annas un Vladimira ordeņiem, sasniedzis poručika pakāpi.

1917.gada 21. augustā kaujā pie Šmīziņa kroga Mazās Juglas rajonā A.Ulmanis kā 7. rotas komandieris vāciešu stipri apšaudītās pozīcijās ar savu piemēru iedvesmoja strēlniekus kaujai un deva iespēju pulkam veikt kaujas uzdevumu – neļaut vāciešiem pārraut dzelzceļa līniju pie Ropažiem, kamēr 12. armija nebija atkāpusies no Rīgas. Šajā kaujā savas rotas pirmajās rindās krita varoņa nāvē. Apbedīts kaujas laukā, bet 1925. gadā ar kara biedru gādību pārbedīts Rīgas Brāļu kapos.