Roberts Strautiņš

8.Daugavpils kājnieku pulka virsseržants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1060.

Dzimis 1894. gada 21. septembrī Slokā. Beidzis četrgadīgu pilsētas skolu, bijis burukuģa stūrmanis. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada oktobrī, dienējis 14. Sibīrijas pulkā. 1915. gada augustā pārnācis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, beidzis mācību komandu, paaugstināts par dižkareivi. Apbalvots ar IV šķiras Jura medaļu un IV šķiras Jura krustu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. maijā, dienējis Slokas apsardzības rotā, vēlāk pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Paaugstināts par virsseržantu. 1919. gada 9. oktobrī ievainots rokā.

1919.gada 8.-9. janvāra naktī Latgalē Viļakas miesta rajona Slipaču sādžā kaujā ar pieckārt lielāku ienaidnieku R.Strautiņš pirmais metās pretuzbrukumā, tā rādīdams piemēru pārējiem; šajā triecienā uzbruka ienaidnieka ložmetējam un apklusināja to.

Atvaļināts 1920. gada 3. decembrī. 1923. gadā beidzis policistu kursus, vecākais policijas kārtībnieks Lejasciemā, pēc tam Engurē, Ārlavā un Zentenes pagastā. Miris 1933. gada 26. martā ar asins saindēšanos un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.