Pēteris Vaivads

1.Liepājas kājnieku pulka kapteinis. Apbalvots 1923. gadā ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1597.

Dzimis 1894. gada 20. novembrī Olaines pagastā. Beidzis sešklasīgo komercskolu, gadu mācījies mežkopību Pētermuižā. Krievu armijā dienējis 1. pasaules kara laikā, beidzis Tiflisas karaskolu un iedalīts 16. Turkestānas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās, trīsreiz ievainots. Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas II, III, IV šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās līdz pat miera noslēgšanai.

1920.gada 9. maijā Latgalē, vadīdams izlūku grupu, P.Vaivods padzina no līnijas Abobkona-Kļučki tur esošo pretinieku, sīvā kaujā pie Griškovas sādžas atņēma ienaidniekam divus lielgabalus, munīciju, 16 zirgus, guva citas trofejas, kā arī saņēma gūstekņus.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1920. gada decembrī iecelts par Palangas garnizona priekšnieku, 1921. gadā par bataljona komandieri, bijis 1. Liepājas kājnieku  pulka tiesas priekšsēdētājs. 1922. gada augustā bijis 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Liepājas garnizona priekšnieks, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. P.Vaivods 1924. gadā bijis bataljona komandieris 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1925. gadā pārcelts uz Rīgu kā  Kara ministra sevišķu uzdevumu virsnieks. Komandējis 10. Aizputes kājnieku pulku, sasniedzis pulkveža pakāpi. P.Vaivodam tika piešķirta jaunsaimniecība Gramzdas pagasta Treknu muižā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni un  Aizsargu Nopelnu krustu. 1939. gada novembrī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts. Miris 1941. gada 2. janvārī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.