Alfrēds Platais

8.Daugavpils kājnieku pulka virsleitnants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 353.

Dzimis 1897. gada 13. martā Jēkabpilī. 1912. gadā beidzis vietējo tirdzniecības skolu. Grāmatvedis un kalkulators Rīgā. Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1916. gada martā, dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā Petrogradā, no kura nosūtīts uz 2. lrkutskas praporščiku skolu. Beidzis to 1917. gada augustā, turpinājis dienestu 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ašhabadā, vēlāk pilsētas komandanta adjutants Prževaļskā. 1918. gadā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada  3. jūnijā  Rīgā. Kā rotas komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā piedalījies cīņā pret bermontiešiem. pēc tam Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 7. novembrī paaugstināts par virsleitnantu.

1919.gada 11. novembra naktī, ar kauju atbrīvojot Torņakalnu, A.Platais ar savu rotu ielauzās ienaidnieka aizmugurē, strauja trieciena laikā sagūstīja ienaidnieka Pārdaugavas komandantu un tā adjutantu, ieguva smago ložmetēju. trīs zirgus u. c. kara materiālus. Turpinot uzbrukumu Katrīnmuižas virzienā, pie Jelgavas šosejas uzbruka pretinieka kolonnai, piespieda to bēgt un atstāt trīs smagos un vieglo ložmetēju, daudz munīcijas u. c. trofeju.

Dienestu turpinājis arī pēc Brīvības cīņām, beidzis virsnieku kursus, 1924. gadā –  sakaru virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Salas pagasta Ābeļu muižā. Neatkarības pēdējos gados bijis Armijas štāba bataljona rotas komandieris. No 1940. gada 7. marta – 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants. Apbalvots ar IV šķiras Viestura ordeni. 1941. gada jūnijā deportēts no Litenes. Atradies ieslodzījumā Noriļskā. Bijis Sibīrijā 16 gadus. Pēc soda izciešanas atgriezies Latvijā, dzīvojis Pļaviņās. Miris 1979. gada 6. jūlijā un apbedīts Rīgā, Meža kapos. 1994. gada 29. oktobrī pārbedīts Rīgas Brāļu kapos