Kārlis Lobe

Militārs darbinieks, virsnieks

Dzimis 1895. gada 26. martā Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta “Jānēnos”.  Miris 1985. gada 9. jūlijā Stokholmā.

Beidzis Piebalgas draudzes skolu, 1914. gadā lauksaimniecības skolu Pleskavas tuvumā.  Mācības turpinājis kara skolā, ko 1916. gadā arī absolvē. 1932. gadā beidzis Augstākos Kara Akadēmijas kursus.

Iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur Ziemassvētku kaujās bijis rotas komandieris. 1920. gadā iestājies Latvijas armijā. No 1921. gada kapteiņa pakāpē mācībspēks Kara skolā, vēlāk komandējis 4. Zemgales kājnieku divīzijas 12. Bauskas kājnieku pulku. 1938. gada aprīlī pārcelts uz Kara skolu, paaugstinot par pulkvedi – leitnantu un iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 2. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku.

Baigā gadā Lobem izdevies izvairīties no aresta un deportācijas. Pagaidām nav precīzas informācijas par Lobes dalību holokausta realizēšanā Latvijā.

1941. gadā Lobi ieceļ par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku. Viņš piedalās smagās cīņās Latvijas pierobežā pret sarkanajiem partizāniem. 1943. gada beigās tiek iecelts par Tornas latviešu brīvpulku komandieri Vācijā, bet nacionāli latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās internēts angļu okupācijas zonā.

Aktīvi darbojies trimdas latviešu organizācijās Vācijā, vēlāk Stokholmā. Bijis Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes aktīvs loceklis.

Apbalvojumi:

• apbalvots ar Svētā Staņislava un Svētās Annas
• gads – piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira.
• gads – piešķirts Viestura ordenis, III šķira.
• gads – piešķirts Dzelzs krusts, I un II pakāpe.
• gads – piešķirts Vācu krusts (zeltā).
• Piešķirta Daugavas Vanagu nozīme (zeltā).