Pēteris Tabiņš

Pēteris Tabiņš Augusta dēls dzimis 1897. gada 10. oktobrī Gatartas pagasta “Naucos”.
Krievu armijā iesaukts 1916. gada maijā, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies daudzās kaujās.
1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna ievainots. 1919. gada aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, kur dienējis apmēram mēnesi.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. jūnijā. Dižkareivis 2. Ventspils kājnieku pulkā.
1920. gada 17. janvārī Latgalē izlūkgājienā uz Borinu sādžu Tabiņš, pēc uzdevuma izpildes atgriezdamies pie savējiem, sadursmē ar pretinieka pārspēku izlauzās cauri tā ķēdēm, sagādādams lieliniekiem zaudējumus, pauda precīzas ziņas par to spēkiem, tā sekmēdams sādžas ieņemšanu.
Atvaļināts 1921. gada 16. aprīlī.

Lauksaimnieks Gatartas pagasta “Lejasapiņos”. Pēc 2. pasaules kara no mājām izraidīts. Dzīvojis Jaunpiebalgā, strādājis veterinārajā punktā, veterinārais feldšeris, mūža nogalē pensionārs.

Miris 1980. gada 14. decembrī. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.

 

• Lāčplēša Kara ordenis3/498 piešķirts 1921. gadā. Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1920. gada 17. janvārī pie Boriņu ciema Latgalē.