Žanis Bahs

Žanis Bahs arī tika iesaukts Krievijas impērijas armijā, piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās. 1916. decembrī 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka sastāvā piedalījies Ziemassvētku kaujās.

1918. gada nogalē Bahs iestājās Latvijas armijā, no 1919. aprīļa piedalījās Ziemeļlatvijas brigādes kaujas operācijās. Pēc Cēsu kaujām bija Latvijas militārais pārstāvis igauņu ieņemtajā Pleskavā. Bermontiādes laikā Bahs vadīja Pārdaugavas atbrīvošanas kaujas operāciju plānošanu.

Pēc atbrīvošanas kara beigām bija Latvijas militārais pārstāvis Padomju Krievijā (1921.-1922.). 1931. gadā Bahu iecēla par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri, bet 1934. gadā par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 1936. gada septembrī viņu paaugstināja par ģenerāli un iecēla par 4. Zemgales divīzijas komandieri un Daugavpils garnizona priekšnieku.

Pēc Latvijas okupācijas ģenerāli Bahu1940. gada 20. decembrī apcietināja un deportēja uz Maskavu, kur 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Žanis Bahs 1925. gadā apbalvots ar  Lāčplēša Kara ordeni, 1929. gadā – ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1937. gadā ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.