Pēteris Leimans

Pēteris Leimans Kārļa dēls dzimis 1891. gada 8. augustā Jaunpiebalgā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, iedalīts 160. rezerves kājnieku pulkā. 1916. gadā beidzis praporščiku skolu, turpinājis dienestu krievu pulkos. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. 1917. gada jūnijā pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1918. gada februārī kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. jūnijā, nosūtīts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku Liepājā. Pēc tam rotas komandieris Latgales divīzijas papildu bataljonā, vēlākajā 10. Aizputes kājnieku pulkā.

1919. gada 14. novembrī pie Liepājas Leimanis, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un intensīvo uguni, veikli manevrēdams, pārgāja straujā uzbrukumā un piespieda ienaidnieku atkāpties. Vāciešiem tika atņemti 2 smagie ložmetēji, vairākas šautenes, munīcija.

1921. gada septembrī beidzis virsnieku kursus un turpinājis dienestu 10. Aizputes kājnieku pulkā. No armijas atvaļināts 1927. gada oktobrī slimības dēļ. Piešķirta jaunsaimniecība Laucienas pagastā.

Miris 1928. gada 9. maijā Daugavpilī. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Lāčplēša Kara Ordenis3/1169 piešķirts 1922. gadā. Apbalvots par cīņām 1919. gada 14. novembrī, aizstāvot Liepāju.