Alberts Ameriks

1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 2058.

Dzimis 1899. gada 26. decembrī Ķoņu pagasta Krišās. Beidzis Biķeru pagastskolu, pēc tam Pēterburgas Leshafta komercskolu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī . Piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanā no lieliniekiem.

1919.gada 2. aprīlī Vaidavas stacijas rajonā pie Zušu mājām, kad Valmieras kājnieku pulka 5. rota iekļuva spēcīgā apšaudē, A.Ameriks, smagi ievainots galvā, neatstāja ierindu, ar labi mērķētu uguni aizturēja pretinieka uzbrukumus un līdz pat kaujas beigām turpināja cīņu pret ienaidnieka pārspēku.

1919. gada 8. oktobrī komandēts uz karaskolu. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, Kurzemes atbrīvošanā. 1920. gada maijā skolu beidzis, atgriezies pulkā, bijis leitnants, vada komandieris. 1922. gada 1. janvārī atvaļināts, izglītojies Latvijas Universitātē. 1924. gada 10. novembrī atgriezies armijā 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1926. gada septembrī beidzis virsnieku kursus un paaugstināts par virsleitnantu. 1935. gada janvārī beidzis Kara akadēmiskos kursus, paaugstināts par kapteini un pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku. Pēc tam dienējis 4. Zemgales un 3. Latgales divīziju štābos. Apbalvots ar V šķiras Trīszvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.