Eduards Aplociņš

5.Cēsu kājnieku pulku virsleitnants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 1331.

Dzimis 1884. gada 5. janvārī Jaunpiebalgas pagastā. Beidzis Cēsu Skolotāju semināru, vēlāk Čugunovas karaskolu, kara juridiskos kursus. No 1916. gada 25. decembra dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā līdz tā izformēšanai.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. augustā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919.gada 15. oktobrī uz Daugavas kreisā krasta pie Rudzu muižas, sedzot mūsu karaspēka atkāpšanos pāri Daugavai, F.Aplociņš jau pulksten 10 tika smagi ievainots, bet turpināja savas vienības komandēšanu un atsita vairākus ienaidnieku uzbrukumus, līdz ap pulksten 17 tika kontuzēts un zaudēja samaņu.

No 1921. gada 27. oktobra bija Kara cietuma priekšnieka palīgs, kapteinis. No 1931. gada 30. jūnija strādāja Galvenajā artilērijas noliktavā. 1933. gada 31. maijā pārcelts uz Apgādes pārvaldi. Miris 1933. gada 29. oktobrī un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.