Alfrēds Audze

2.Ventspils kājnieku pulka kapteinis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 436.

Dzimis 1897. gada 12. maijā Sarkanmuižas pagastā sīkgruntnieka ģimenē. Beidzis Ventspils reālskolu. 1915. gadā iestājies Viļņas kara­skolā, beidzis tās saīsināto kursu. 1915. gada septembrī iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā, kura sastāvā piedalījies visās kaujās līdz 1917. gada 9. decembrim. Apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava II, III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. aprīlī, no 1919. gada septembra 2. Vents­pils kājnieku pulka 1. bataljona komandieris, kapteinis. No 1920. gada aprīļa pulkvedis-leitnants.

1920.gada 16. janvārī pie Tiskādu, Borinu. Danelišķu, Groverišķu sādžām Latgalē A.Audze, personiski vadīdams pusotru rotu, uzbruka ienaidnieka aizsardzības līnijai, kurā atradās divi lielinieku pulki, izsita tos no Tiskādu un Groverišķu sādžām, kaujas laikā radīja ie­naidnieka rindās paniku, saņēma gūstekņus un guva ievērojamas trofejas. Kaujas re­zultātā ienaidnieks bija spiests visā līnijā atkāpties, un mūsu daļas varēja sekmīgi virzīties uz priekšu.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, ticis komandēts Robežsargu divīzijas rīcībā, 1921. gada decembrī pārvietots uz 9. Rē­zeknes kājnieku pulku bataljona komandiera amatā, laiku pa laikam izpildījis arī pulka komandiera pienākumus. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, no 1924. līdz1926. gadam – virs­nieku akadēmiskos kursus. No 1926. līdz1928. gadam bija Armijas komandiera štāba Satiksmes daļas priekšnieks. 1928. gada novembrī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku, paaugstināts pulkveža pakāpē. Armijas 10. gadu svētkos apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Zūru pagasta Gārzdes muižā. Miris 1930. gada 27. jūnijā ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.