Heinrihs Berģis
6.Daugavpils kājnieku pulka leitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 874.
Dzimis 1885. gada 3. oktobrī Rīgā. Beidzis sešgadīgu reālskolu Tiflisā. Krievu armijā dienējis 1907.-1910. gadā, sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. Pēc tam darbojies koktirdzniecības firmā Rīgā. Atkārtoti iesaukts 1914. gada augustā, dienējis līdz 1918. gada 23. augustam, bijis artilērists. Karojis Austrumprūsijā, pēc tam Kaukāzā. Apbalvots ar III un IV šķiras Jura krustu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. jūnijā, piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē, vada komandieris. Pēc Jelgavas atbrīvošanas paaugstināts par virsleitnantu.
1919.gada 15. oktobrī H.Berģis ar kareivju grupu šķērsoja dzelzs tiltu Rīgā un noturējās līdz atkāpšanās pavēles saņemšanai; palika pozīcijās kā pēdējais un, vāciešiem uzbrūkot, noslēpās zem tilta. Pēc tumsas iestāšanās pa tilta apakšmalu atgriezās pie savējiem un sniedza svarīgas ziņas par ienaidnieka spēkiem un to dislokāciju.
1920.-1922. gadā dienējis Rīgas pilsētas komandantūrā. Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī, turpinājis darbu tajā pašā koktirdzniecības firmā. Miris 1925. gada 14. jūnijā Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
