Roberts Blaus

1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 566.

Dzimis 1884. gada 1. decembrī Taurupes pagasta Purgaiļos. Pēc nodarbošanās bijis zemkopis. 1905. gadā Pleskavas ka­detu korpusā izturējis pārbaudījumu kā brīvprātīgais, pēc tam uzsācis dienestu krievu armijas 21. Muromas kājnieku pulkā. 1907. gadā slimības dēļ atvaļināts no karadienesta. Bijis zemkopis tēva mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 22. februārī, piedalījies brīvības cīņās Valmieras kājnieku pulka rindās. Vēlāk darbo­jies Artilērijas parkā un uz bruņuvilciena “Kalpaks”. 1919. gadā paaugstināts par leitnantu. 1921. gada martā par virsleitnantu.

1919.gada 7. aprīlī Jaunlaicenes pagastā pie Rušķu mājām nokļuvis pilnīgā ielenkumā, R.Blaus kopā ar saviem trim brāļiem un vēl diviem kara­vīriem sedza rotas atkāpšanos, līdz pēdējam šāvienam apšaudīja ļoti tuvu pienākušo ie­naidnieku un uz laiku aizturēja to, tā do­dams mūsu spēkiem iespēju izlauzties cauri pretinieku rindām un atkāpties jaunās pozī­cijās.

Atvaļināts 1921. gada 18. aprīlī, līdz 1926. gadam bijis kokrūpnieks Rīgā. 1920. gadā atgriezies armijā 4. Valmieras kājnieku pulkā. Ieņēmis vada ko­mandiera, ieroču pārziņa, pulka kasiera amatus. Pulka 10. gadu svētkos apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Piešķirta vasarnīca Bulduros. (Arī trīs viņa brāļi apbalvoti ar LKO Nr. 640, 495, 641.) Miris 1937. gada 29. novembrī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.