Onufrijs Boreiko

1.bruņotā diviziona seržants. 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 1684.

Dzimis 1895. gada 13. jūnijā Rīgā. Strādājis kokzāģētavā. Krievu armijā dienējis no 1915. gada 18. augusta līdz 1917. gada 28. aprīlim. 2. Rī­gas latviešu strēlnieku pulkā bijis apakšvirsnieks, tad kritis vācu gūstā. Apbalvots ar IV šķiras Jura krustu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. martā.

1919.gada 8. oktobrī pie Baložu stacijas tiešā ienaidnieka ugunī pēc virsnieku ievainošanas O.Boreiko vadīja bruņuvilciena mitraijēzes darbību, tā apturēdams ienaidnieka triecie­nu un ļaudams mūsu spēku kājniekiem sakārtoties savās pozīcijās.

Atvaļināts 1922. gada 5. jūnijā. Dzīvojis Rīgā, bijis uzraugs Rīgas muitā. Miris 1934. gada 7. februārī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Autors: Autoru kolektīvs

Latvijai 100