Heinrihs (Indriķis) Bušmeisters

3.bruņuvilciena virsnieku v.i. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 1054.

Dzimis 1878. gada 15. oktobrī Jelgavā. Strādājis kā fūrmanis un važonis. Par dienestu krievu armijā ap­balvots ar sudraba medaļām Staņislava un Sv. Andreja lentēs. 1917. gada augustā – oktobrī dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. jūnijā.

1920.gada 7. janvārī, kad ceļā no Krustpils uz Daugavpili aizdegās vilciens un sāka eksplo­dēt munīcija, H.Bušmeisters par spīti draudošajām bries­mām atāķēja degošo vagonu no sastāva, neraugoties uz kontūziju, palika savā vietā un aizgādāja degošo vagonu prom no pārējā sastāva.

Atvaļināts 1921. gada 31. decembrī. Izdarījis paš­nāvību 1926. gada 3. augustā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.