Fricis Celmiņš

Neatkarības rotas leitnants. 1926. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 1932.

Dzimis 1896. gada 27. augustā Liepājā. No 1915. gada augusta. līdz 1918. gada 13. martam dienējis latviešu strēlnieku formējumos. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī, kopā ar Neatkarības rotu piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, kā arī Rīgas atbrīvošanas kaujās.

1919.gada 30. martā Slokas apkaimē ienaidnieka uzbrukuma laikā F.Celmiņš, neskatoties uz nāves briesmām, ienaidnieka ugunī devās izlūkos un ziņoja par lielinieku dislokāciju.

Šīs ziņas ļāva veikt strauju uzbrukumu un izbeigt ienaidnieka karaspēka aktivitātes pie Slokas.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cī­ņām. No 1928. gada kapteinis, rotas komandie­ris 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1935. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, bijis štāba priekšnieks 11. Dobeles kājnieku pulkā. Paaugstināts par pulkvedi, bijis Armijas štāba Informācijas daļas priekšnieks. Izdarījis pašnāvību 1940. gada 24. jūlijā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.