Visvaldis Dūms

Vidzemes artilērijas pulka virsleitnants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO)  Nr. 287.

Dzimis 1892. gada 28. februārī Vietalvas pagastā. Studējis RPI Ķīmijas fakultātē. Krievu armijā iesaukts 1915. gada februārī, dienējis par artilēristu līdz 1918. gada aprīlim. Apbalvots ar Annas III, IV šķiras un Staņislava III šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, cīnījies pret vācu landesvēru, bermon­tiešiem.

1919.gada 22. jūnijā kaujā pie Lodes stacijas V.Dūms atsita vairākkārtējus ienaidnieka uzbruku­mus, pretinieku viesuļugunī izveda mūsu bateriju no ielenkuma; jūnija beigās kaujā pie Juglas artilērijas divkaujā apklusināja ienaid­nieka bateriju; 9. oktobrī pie Rīgas bermontiešu ielenkumā noturēja pozīcijas līdz baterijas izvešanai; 10. oktobrī niknā ugunī ar savas ba­terijas karavīriem devās durkļu triecienā, at­sita ienaidnieku un tā ļāva savai baterijai pārvietoties drošās pozīcijās. 17. novembrī pie Cenas muižas Jelgavas apriņķī Ozolnieku pagastā ar artilērijas uguni padzina bermontiešu bruņuvilcienu no kaujaslauka; 18. novembrī ar šrapneļu un karteču uguni atsita vācu uzbruku­mus, pēc tam izveda savus biedrus ķēdē un sedza baterijas atkāpšanos.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cī­ņām. 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnan­tu Vidzemes artilērijas pulkā, turpinājis stu­dijas. 1927. gada maijā iecelts par pulka saim­niecības daļas priekšnieku. 1928. gadā iecelts par Zemgales artilērijas pulka diviziona ko­mandieri. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1932. gada maijā iecelts par Latgales ar­tilērijas pulka komandieri. 1939. gada 29. novembrī paaugstināts par pulkvedi, bijis Armijas štāba priekšnieka palīgs. Apbalvots ar Viestura or­deņa II šķiras šķēpiem. Miris 1940. gada 12. janvārī. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.