Georgs Voldemārs Dzeguze
1.bruņotā divizionu kapteinis. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni (LKO) Nr. 865.
Dzimis 1897. gada 7. septembrī Rīgā strādnieka ģimenē. Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā. Krievu armijā dienējis no 1915. gada augusta, iedalīts Preobraženskas gvardes pulkā. 1916. gada decembrī pārsūtīts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, piedalījies Ziemassvētku kaujās, pulka cīņās 1917. gadā. Apbalvots ar Staņislava III šķiras ordeni un Jura krustu. Pie Juglas kontuzēts. Paaugstināts par poručiku.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, ieskaitīts Neatkarības rotā par ložmetēju vada komandieri. Par nopelniem kaujās Kurzemē paaugstināts par kapteini. No 1919. gada 1. augusta 1. autonodaļas komandieris 1. bruņotajā divizionā, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” komandieris. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem.
1919.gada 6. novembrī cīņā pie Bulduru tilta, kad ienaidnieks spēcīgas uguns un savas Lielupes flotilijas atbalstīts, mēģināja izcelt desantu un izjaukt Bulduru tilta ieņemšanu, G.Dzeguze kā bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” komandieris izbrauca ar savu bruņumašīnu pilnīgi klajā vietā, ar labi mērķētu uguni piespieda ienaidnieka desantu un flotiliju atkāpties, tā pārtraukdams visus pretinieka pasākumus un nodrošinādams mūsu operācijas sekmīgu īstenošanu, bet pats šīs kaujas laikā uguns koriģēšanas tornī krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Vānes pagasta Vānes muižā.