Rūdolfs Kalniņš

Rūdolfs Kalniņš, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, jurists, advokāts

Rūdolfs Kalniņš Ādama dēls dzimis 1896. gada 29. novembrī Rīgā (pēc citas informācijas Dignājas pagastā). 23 gadu vecumā – 1919.gadā – kā brīvprātīgais sāka dienēt Latvijas armijā. No 1919. gada 26. jūnija ir Kurzemes I inženieru sapieru rotas karavīrs.

Ar 1919. gada 4. oktobri ir Latvijas kara skolas Rotas (I) kadets.

1920. gada 29. maijā Rūdolfs Kalniņš pabeidz Latvijas kara skolu un tiek paaugstināts leitnanta pakāpē, izd. 1919.g. 1. decembrī.

1220. gada 20. maijā Rūdolfs Kalniņš tiek nozīmēts par Rīgas kājnieku pulka Rotas (IX) vada komandieri.

1920. gadā Rūdolfa Kalniņa ģimenē piedzimst meita Edīte.

1921. gada 1. aprīlī iecelts par Rotas (III) jaunāko virsnieku.

1921. gada 29. oktobrī pabeidzis Kara juridiskos kursus.

1921. gada 20. decembrī bija Kara tiesu pārvaldes kandidāts uz kara tiesu amatu.

1923. gadā Rūdolfs Kalniņš apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.

LdNM 11286 Apliecība. Apliecība, Latvijas karaspēka pārvalde apliecina, ka Leitnants Rudolfs Adama d. Kalniņš ir ņēmis dalību Latvijas atbrīvošanas karā kā leitnants, vada komandieris 6. Rīgas kājnieku rotas p. 9. rotas 2. vadā un viņam ir piešķirta tiesība nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Rīgā 1923. gada 24. augustā.

1923. gadā piedzimst meita Ženija.

1923. gada 17. novembrī paaugstināts virsleitnanta dienesta pakāpē, izd. 1922. gada 1. decembrī.

1924. gada 2. februārī atvaļināts.

1928. gadā ģimenē piedzimst 3. meita Silvija.

1939./1940. bija Ludzas Aizsargu pulka štāba rotas saimniecības priekšnieks, advokāts un namīpašnieks Ludzā.

  1. gada 24. janvārī Rūdolfs Kalniņš iecelts Ludzas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā par revīzijas komisijas locekli.

Līdz arestam strādāja Rīgā fabrikā “Jaunais komunārs” par ekonomistu, dzīvoja Veidenbauma ielā 36 dz. 8.

1941. gada 14. jūnijā Rūdolfa Kalniņa sieva Olga, meitas Ēdīte un Silvija tika izsūtītas uz Krasnojarskas novada Ilanskas rajonu, atbrīvotas 1956. gadā.

1941. gada 14. (20.?) jūnijā Rūdolfs arestēts, izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu.

1941. gada 25. oktobrī Kirovas apgabala Tiesas krimināllietu tiesas kolēģija Vjatkas nometnē saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58-10.p. 1.d., 58-13., 58-4. pantu par kontrrevolucionāru aģitāciju un propagandu, aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību, palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai notiesāts ar augstāko soda mēru – nošaušanu.

1942. gada 6. janvārī Rūdolfs Kalniņš tika sodīts Kirovas apgabala Kirovas pilsētas cietuma slimnīcā.

LdNM 11287- reabilitācijas apliecības kopija. Par R. Kalniņa nelikumīgu arestu.

Muzejā glabājas dokumenta kopija – LdNM 11288 – Lieta Nr. 13038 par Rūdolfu Kalniņu, sākta 1941. g. 14. jūnijā – pabeigta 1941. g. 23. septembrī un LdNM 11290 Silvijas Tenases atmiņas par represijām, sarakstītas  2000. g. 22. martā.

Autors: Autoru kolektīvs

Latvijai 100