Jēkabs Kārkliņš

4.Valmieras kājnieku pulka kaprālis. 1923. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1614.

Dzimis 1885. gada 25. augustā. Izglītību ieguvis pilsētas skolā. Bijis māju pārvaldnieks Pēterburgā. Krievu armijā dienējis no 1915. gada marta līdz 1917. gada augustam, paaugstināts par kaprāli.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē.

1919.gada 19. aprīlī Ziemeļvidzemē pie Melnupes tilta J.Kārkliņš kā nodaļas komandieris, ar sa­vu vienību atrazdamies priekšpostenī, ar precīzi mērķētu uguni apturēja labi sagatavotu pārspēkā esoša pretinieka uzbrukumu, visu kaujas laiku noturēja nocietināto pun­ktu un atsita lieliniekus, nodarot tiem ievērojamus zaudējumus.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu Kara ministrijas Budžetu un kredītu pārvaldē kā kara ierēdnis. Pakāpeniski paaugstināts līdz pulkvedim-leitnantam. 1930. gada janvārī iecelts par Kara ministrijas Apgādes pārvaldes Fi­nanšu daļas Naudas asignēšanas nodaļas priekšnieku. Piešķirto jaunsaimniecību Vandze­nes muižā pārdevis. Pēc Sarkanās armijas padzīšanas darbojies Latvijas pašpārvaldē, bijis Iekšlietu ģenerāldirekcijas Latvijas sporta un fi­ziskās kultūras pārvaldes administratīvās daļas priekšnieks. Miris 1943. gada 28. novembrī un ap­bedīts Rīgas Brāļu kapos.