Antons Kļavis (Kļava)

Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona virsleit­nants. 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1645.

Dzimis 1887. gada 26. februārī Skujenes pagastā. Beidzis Pleskavas mērnieku skolu. Mērnieks Pleskavas Centrālajā zemes ierīcības komi­tejā. Krievu armijā iesaukts 1914. gada jūnijā, dienējis 3. Kronštates cietokšņa artilērijas pulkā līdz 1918. gadam, sasniedzis praporščika pakāpi. 1918. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, turpinājis dienestu turpat. 1919. gada maijā piedalījies pretlielinieciskā apvērsumā un pēc tā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 18. jūlijā, Ziemeļlatvijas artilērijas di­viziona sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru Vidzemē, pēc tam kaujās pret ber­montiešiem un lieliniekiem Latgalē.

1919.gada 17. un 18. novembrī Zemgalē Emburgas rajonā zem tiešas ienaidnieka uguns A.Kļava kopā ar kājniekiem, pašaizliedzīgi un intensīvi vadīdams sava lielgabala uguni, apklusināja divkāršā pārsvarā esošu ienaidnieka ar­tilēriju, tā dodams iespēju mūsu daļām ie­karot pāreju pār Lielupi pie Staļģenes muižas.

1920.gada aprīlī pārcelts uz Zemgales ar­tilērijas pulku par baterijas komandieri. 1924. gadā artilērijas kursu grupas vadītājs. 1928. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1932. gada Bruņuvilcienu pulkā. Piešķirta jaunsaimniecība Kalkūnes pagasta Kalkūnos. Miris 1930. gada 11. aprīlī un apbedīts Rīgas Brāļu ka­pos.