Voldemārs Kleins
7.Siguldas kājnieku pulka seržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1255.
Dzimis 1893. gada 30. maijā Pinskā, pēc nacionalitātes bijis vācietis. Pabeidzis vidusskolu. Dzīvojis Rīgā, strādājis kā tehniķis. Krievu armijā dienējis 1. pasaules kara laikā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. maijā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem.
1919.gada 16. oktobrī pēc Bolderājas ieņemšanas uzbrukumā Kleistu muižai V.Kleins zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un artilērijas uguns iedvesmoja sev padotos ložmetējniekus un, būdams ievainots krūtīs, palika trieciena ķēdē. Tas deva iespēju mūsu spēkiem pārgrupēties, taču pats šajā kaujā krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Ceraukstes pagastā.
