Gustavs Martinsons

Atsevišķās (Studentu) rotas apakšvirsnieks. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1432.

Dzimis 1899. gada  5. martā Mangaļu pagastā. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā.  Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 27. decembrī.  Paaugstināts par leitnantu no 1919. gada 22. maija. Piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.

1919.gada 5. martā pie Skrundas Jaunmuižas, kad Studentu rotas vadu no visām pusēm ielenca ienaidnieks, J.Martinsons ar dažiem brīvprātīgajiem izlauzās cauri lielinieku ķēdēm, ar pēkšņu patšautenes uguni sacēla uzbrucējos apjukumu un novērsa rotai draudošās briesmas.

Bermontiešu uzbrukuma laikā palīdzējis formēt Studentu bataljonu, piedalījies visās tā kaujās Kurzemē. Pēc tam pārcelts uz Autotanku divizionu, cīnījies Latgalē. Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Turpinājis studijas Latvijas Universitātē, dzīvojis Rīgā un bijis brīva līguma darbinieks Armijas štābā. Piešķirta jaunsaimniecība Blīdenes pagasta Stūru muižā. No 1940. gada jūlija Cēsu kara apriņķa pārvaldes darbvedis. 1944. gada rudenī emigrējis uz Zviedriju, kur 1945. gadā miris. Pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos 2004. gada 8.jūnijā.