Ernests Mauers

Mauers Ernests Indriķa dēls – 1.Daugavgrīvas Latviešu Strēlnieku Pulka 5.rotas strēlnieks, 1914. gadā pierakstīts Popes pagastā, pareizticīgais. 1916. gada 23.decembrī kaujā ievainots, ārstējies Rīgā.

Mani senči bija pavisam ikdienišķi ļaudis, tomēr arī par viņu dzīvi var atrast pieturas punktus vēstures dokumentos. Pagaidām vissarežģītāk bijis atšifrēt vecāsmātes brālēna dzīves gājumu, kaut gan tas nav bijis pārāk garš. Cilvēks, kura tēva vārds baznīcu grāmatās vienu gadu reģistrēts kā vāciskais Heinrihs, nākamajos gados kā latviskais Indriķis, tad  atkal  Heinrihs, arī uzvārds vienā avotā minēts Maure, citā Mauers.

Atceros, ka Atmodas gados mamma stāstīja par savas mammas brālēnu, kurš piedalījies 1.pasaules karā un viņa vārds kopā ar citiem brīvības cīņās kritušo ventspilnieku  vārdiem lasāms  Ventspils luterāņu baznīcā novietotajā plāksnē. Tas ir viss, kas man bija zināms par Ernestu Maueru. Niecīgs pavediens, lai, apdomīgi un lēni piecus mēnešus šķetinot, uzzinātu ko vairāk.

1893. gadā Ventspils luterāņu draudzē salaulājās Heinrihs Maure (dz. 1866) ar manas vecvecmammas māsu Madaļu Ekman (1866). Abi uzsaukti Popes baznīcā, jo Popes “Glāzniekos” dzīvojuši nākamā vīra vecāki. Pēc diviem gadiem viņiem piedzimst nedzīvs dēls. Bērnu reģistrējot, tēvs no Heinriha Maures jau kļuvis par Indriķi Mauri.

1896. gadā rezervē esošajam zaldātam Heinriham (jau atkal – !!!) Maure un viņa sievai Madaļai piedzimst zēns Jānis Ernests Eduards. Viena  no kūmām ir Anna Bitte, mana vecvecmāmiņa. Kā liktenis iegrozījies Madaļai un viņas vīram Indriķim pagaidām  nav zināms. Zinu tikai to, ka viņu jaunāko dēlu Kārli (dz. 1907) uzaudzinsi Madaļas māsa Anna, mana vecvecmamma. Kārli mana mamma un viņas māsas saukušas par vecmamms Kārl, lai atšķirtu no otra dzimtā esošā Kārļa.

Tā, bet nu atpakaļ pie Ernesta Mauera jeb, kā es viņu  esmu iedēvējusi,  – mana strēlnieka.  Par Ernesta karavīra gaitām uzzināju no   http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/M.html.

“MAUERS Ernests Indriķa d. – 1.Daugavgrīvas Latviešu Strēlnieku Pulka 5.rotas strēlnieks, 1914. gadā pierakstīts Popes pagastā, pareizticīgais. 1916. gada 23.decembrī kaujā ievainots, ārstējies Rīgā, kur hospitālī par kauju saņēmis J4M 1059947 (KVKVA 3454-1-204; 12. armijas 1917. gada pavēle Nr.486).”

Tātad karā Ernests devies no Popes pagasta, iespējams no vectēva mājām. Ernests piedalījies Ziemassvētku kaujās, par to saņēmis apbalvojumu. Par apbalvojumu tāpat kā par uzvārdu – Mauers/ Maurs vēstures avotos ziņas dažādas. Latviešu strēlnieku sarakstos  norādīts  –  Svētā Jura 4. šķiras medaļa (J4M), bet Latvijas Kara muzejā minēts Svētā Jura 4.šķiras krusts (J4K).

Kāds tad bija šis apbalvojums? Svētā Jura krusts bija Krievijas impērijas  apbalvojums militārpersonām, ar ko apbalvoja apakšvirsniekus, karavīrus un matrožus. Jura krusts tika izveidots 1807. gadā, to piešķīra par personiskiem nopelniem, kas saistīti ar varonību kaujas laukā. 1913. gadā tika izveidota arī Jura medaļa, ar kuru apbalvoja tās militārpersonas, kurām bija nopelni kara laukā vai miera dzīvē, bet viņus nebija iespējams apbalvot ar Jura krustu.  Pēc 1. pasaules kara apbalvojums beidza pastāvēt, Krievijā  to atjaunoja tikai 1992. gadā.

Vēsture raiba kā dzeņa vēders – Ziemassvētku kauju laikā Latvijas valsts vēl nebija, nebija arī Latvijas valsts apbalvojumu, kurus piešķirt strēlniekiem.  Raksta sākumā minēju piemiņas plāksni 20 kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem, Ventspils luterāņu draudzes locekļiem. Plāksni  1925. gadā baznīcā uzstādīja Latvijas nacionālā kluba Ventspils nodaļa. Par tās uzstādīšanu laikrakstā “Ventas Balss” 1925. gada Nr.8. ziņots, ka ”dievnamā  netāli no altāra redzama pārklāta piestiprināta marmora plāksne, katrā pusē tai pa Latv. Nac. Kluba karogam. (…) Piemiņas plāksnes iesvētīšanu izdarīja  mācītājs T.Grīnbergs. Atsedzās baltais marmors, uz kura mirdz zeltīti kritušo varoņu vārdi, noliecās Nac. Kluba karogi un iestājās kluss, sēru un skumju brīdis, kuru pārtrauc vietējās vidusskolas audzēknes O. Grinbergas solo „Dievs, svētī mūsu tēvu zemi” P.Solta ērģeļu pavadījumā. Atzīmējams, ka dievkalpojumu kuplināja arī mūsu vienmēr centīgais dzelzceļnieku orķestris. (…) Piemiņas plāksne ir no balta marmora 1,42 m gara un 71 cm plata.”

No periodiskā izdevuma “Lāčplēsis” (1927. gada Nr. 9) uzzināju, ka  Ernesta Mauera kā kara invalīda (invaliditāte 50%) dzīve aprāvās 1920. gada 10. decembrī 24 gadu vecumā.

It kā meklēju ziņas par konkrētu cilvēku, bet uzzināju vēl sekojošas lietas:

• detalizētāk iepazinos ar Ziemassvētku kauju vēsturi;
• iepazinos ar Krievijas impērijas apbalvojumiem militārpersonām;
• uzzināju, kā Ventspils luterāņu baznīcā parādījās plāksne ar Latvijas brīvības cīņās kritušo draudzes locekļu vārdiem.