Eduards Pauts
2. Ventspils kājnieku pulka seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr.142.
Dzimis 1900. gada 6. februārī Rūjienā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada novembrī 3. Rīgas apsardzības rotā, pēc tam Cēsu rotas sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā. Vēlāk iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem, kā arī Latgalē. 1919. gada 13.oktobrī Rīgā kontuzēts.
1920. gada 16. janvārī Latgalē kaujā pie Grāverišķu sādžas, atrazdamies rotas spārna apsardzē, ar sava ložmetēja uguni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā lielā mērā sekmēdams sādžas ieņemšanu.
Atvaļināts 1921. gada martā. Dzīvojis Rīgā, strādājis kurpnieka amatā. Miris 1947. gada 12. februārī Rīgā. 2012. gada 31. oktobrī ar svinīgu ceremoniju E.Pauta mirstīgās atliekas no Matīsa kapiem tika pārapbedītas uz Rīgas Brāļu kapiem.
