Pēteris Cīpurs

Pēteris Cīpurs Jēkaba dēls dzimis 1892. gada 26. maijā Jaunpiebalgas pagastā.
Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, līdz 1918. gadam dienējis 1. Besarābijas kājnieku pulkā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūlijā, piedalījies visās 9. Rēzeknes kājnieku pulka cīņās abās frontēs.
1920. gada 26. janvārī Latgalē Cīpurs piedalījās Graidānu sādžas ieņemšanā, devās lielinieku aizmugurē un ar uguni no spārna piespieda tos bēgt no sādžas, kuru mūsējie ieņēma bez zaudējumiem.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Zemkopis Jaunpiebalgas pagasta “Kalnaseviķos”. 1941. gada 14. jūnijā ģimene izsūtīta uz Krieviju. Cīpurs paguvis no represijām izvairīties.

Miris 1943. gada 1. februārī. Apbedīts Jaunpiebalgas kapos.

• Lāčplēša Kara Ordenis 3/1482 piešķirts 1922. gadā. Apbalvots par cīņām 1920. gada 26. janvārī pie Subuļu un Graudānu ciemiem Latgalē.