Fricis Pots
6.Rīgas kājnieku pulka kareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 981.
Dzimis 1890. gada 14. februārī Rīgā. Beidzis četrgadīgu pilsētas skolu. Strādājis kuģu būvniecībā. Krievu armijā iesaukts 1914. gada augustā, 378. Viļņas družīnas sastāvā dienējis līdz lielinieku apvērsumam. Piedalījies kaujās pie Šauļiem, Jelgavas. Jēkabpils, apbalvots ar Jura medaļu, sudraba medaļu ar Staņislava lenti. 1918. gada augustā atgriezies Rīgā. 1919. gada aprīlī iesaukts Sarkanajā armijā, no kuras pārbēdzis pie Igaunijas armijas.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūlijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem.
1919.gada 14. novembrī Liepājā uzbrukumā Ziemeļu fortam F.Pots uzņēmās vada komandēšanu un brīvprātīgi vadīja kareivjus triecienā. Pēc šā forta ieņemšanas uzbruka arī Vidus fortam, aizsteidzās tālu priekšā savējo ķēdei un pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, kur viens pats sagūstīja trīs bermontiešus. Ar savu rīcību veicināja ienaidnieka apiešanu un mūsu spēku galīgo uzvaru.
Atvaļināts 1920. gada 10. oktobrī. Piešķirta jaunsaimniecība Cēres pagastā, ko pārdevis. Dzīvojis Rīgā. Vēlāk atgriezies armijā, 1932. gadā vecākais amatnieks Autotanku pulkā. Miris 1932. gada 20. decembrī un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.