Gustavs Pumpurs
8.Daugavpils kājnieku pulka virsseržants. 1923. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 2013.
Dzimis 1893. gada 22. oktobrī Saldū. Mācījies ģimnāzijā. Strādājis par meistaru tekstilfabrikā. 1. pasaules kara sākumā aizbraucis uz Krieviju, Maskavā mobilizēts krievu armijā un iedalīts 16. Sibīrijas kājnieku pulka ložmetēju rotā. Apmēram gadu cīnījies Austrijas frontē, pēc tam nosūtīts uz Saratovas karaskolu. Beidzis jātnieku klasi un ieguvis praporščika pakāpi. Iedalīts Robežapsardzes Ribinskas jātnieku pulkā kā jaunākais virsnieks ložmetēju komandā. Piedalījies visās pulka kaujās un apbalvots ar visiem četriem Jura krustiem; kontuzēts un ievainots 16 reizes. Pulkā dienējis līdz lielinieku apvērsumam, tad saslimis, pēc atveseļošanās atgriezies Rīgā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
1919.gada 10. novembrī Rīgas apkaimē zem stipras ienaidnieka uguns G.Pumpurs ar smago ložmetēju vadu izvirzījās uz priekšu dienvidos no Čerņevsku mājām un vērsa pret vāciešiem tiešu un iznīcinošu uguni, kā rezultātā mūsu
rotām radās iespēja šīs mājas ieņemt un turpināt uzbrukumu Šampētera virzienā. Tālākajā kaujā tika smagi ievainots galvā un 1919. gada 22. decembrī no ievainojuma mira. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
