Voldemārs Rauhmanis
1.bruņotā diviziona kapteinis. 1925. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1872.
Dzimis 1893. gada 22. aprīlī Liepājā. Izglītojies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iesaukts 1915. gada 1. maijā, beidzis Konstantīna karaskolu Petrogradā, iedalīts 2. Sibīrijas korpusa 10. atsevišķajā smagās lauku artilērijas divizionā. Sasniedzis poručika pakāpi, baterijas pagaidu komandieris. Apbalvots ar II, III šķiras Staņislava, III šķiras Annas ordeņiem. Demobilizēts 1918. gada aprīlī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. martā 2. Cēsu baterijā, jūnijā pārcelts uz artilērijas rezervi, septembrī uz 1. bruņoto divizionu, artilērijas vada komandieris uz 1. bruņuvilciena. 1919. gada 16. septembrī ievainots, paaugstināts par kapteini.
1919.gada 8. oktobrī Rīgas apkaimē pie Baložu stacijas V.Rauhmanis, neskatoties uz ievainojumu, turpināja vadīt mūsu artilērijas uguni līdz bermontiešu atsišanai. Kaut gan bija evakuēts uz hospitāli, 10. oktobrī atgriezās ierindā un piedalījās kaujās līdz oktobrim.
1920.gada februārī iecelts par Liepājas artilērijas noliktavas priekšnieku. 1920. gada maijā iecelts par traktoru baterijas komandieri. Atvaļināts 1921. gada 8. martā. Strādājis kā eksperts muitās Rīgā un Liepājā,. Piešķirta jaunsaimniecība Kazdangas muižā, dzīvojis Jūrmalā. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No gada Finansu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta Tirdzniecības nodaļas vadītājs. Miris 1940. gada 2. oktobrī un apglabāts Rīgas Brāļu kapos.