Voldemārs Rauhmanis

1.bruņotā diviziona kapteinis. 1925. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1872.

Dzimis 1893. gada 22. aprīlī Liepājā. Izglīto­jies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu ar­mijā iesaukts 1915. gada 1. maijā, beidzis Kon­stantīna karaskolu Petrogradā, iedalīts 2. Sibīrijas korpusa 10. atsevišķajā smagās lauku artilērijas divizionā. Sasniedzis poručika pakāpi, baterijas pagaidu komandieris. Apbalvots ar II, III šķiras Staņislava, III šķiras Annas ordeņiem. Demobilizēts 1918. gada aprīlī.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. martā 2. Cēsu baterijā, jūnijā pārcelts uz artilērijas rezervi, septembrī uz 1. bruņoto divizio­nu, artilērijas vada komandieris uz 1. bruņuvilciena. 1919. gada 16. septembrī ievainots, pa­augstināts par kapteini.

1919.gada 8. oktobrī Rīgas apkaimē pie Baložu stacijas V.Rauhmanis, neskatoties uz ievainojumu, tur­pināja vadīt mūsu artilērijas uguni līdz bermontiešu atsišanai. Kaut gan bija evakuēts uz hospitāli, 10. oktobrī atgriezās ierindā un piedalījās kaujās līdz oktobrim.

1920.gada februārī iecelts par Liepājas ar­tilērijas noliktavas priekšnieku. 1920. gada mai­jā iecelts par traktoru baterijas komandieri. Atvaļināts 1921. gada 8. martā. Strādājis kā eksperts muitās Rīgā un Liepājā,. Piešķirta jaunsaimniecība Kazdangas muižā, dzīvojis Jūr­malā. Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No gada Fi­nansu ministrijas Tirdzniecības un rūpnie­cības departamenta Tirdzniecības nodaļas vadītājs. Miris 1940. gada 2. oktobrī un apglabāts Rīgas Brāļu kapos.