Paulis Ronis

1.bruņotā diviziona kapteinis. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 758.

Dzimis 1891. gada 15. decembrī Trikātas pagastā. Bei­dzis četras klases ģimnāzijā. Elektrotehniķis Tērbatā. Krievu armijā iesaukts 1915. gada 15. novembrī, 1916. gadā beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu, pēc tam iedalīts Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada 24. janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās. Apbalvots ar III šķiras Staņislava ordeni.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 27. februārī Tērbatā, Ziemeļlatvijas bri­gādē. Iecelts par rotas komandieri un piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no Melnupes krastiem līdz pat Rīgai. Par kauju nopel­niem paaugstināts par kapteini. 1919. gada 8.-11. jūnijā Krustpilī saformējis 1. bruņuvilcienu un kā tā komandieris piedalījies vairākās kaujās pret lieliniekiem pie Trepes un Atašienes stacijām. Jūlijā vilciens ar 2. numuru ieskaitīts 1. bruņotā diviziona sastāvā. Piedalījies kara­darbībā pret bermontiešiem pie Rīgas.

1919.gada 5. novembrī Rīgā P.Ronis, personiski uzņemdamies koriģēt sava bruņuvilciena artilērijas uguni pret ienaidnieku Pārdaugavā, ieņēma novērotāja vietu Dzelzs tilta galā, ko tieši ap­draudēja ienaidnieka uguns, un sekmīgi va­dīja apšaudi. Tas deva iespēju mūsu izlūkiem šķērsot tiltu un veikt izlūkošanu Pārdaugavā, taču P.Ronis, granātas ķerts, krita varoņa nāvē un apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Trikātas pagasta Roņos.