Herberts Saulītis

8.Daugavpils kājnieku pulka kaprālis.1927. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1927.

Dzimis 1900. gada 25. augustā Zvārtavas pagastā. Izglītojies Rīgas reālskolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 24. maijā, piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās.

1919.gada 3. novembrī Spilves pļavās uzbrukumā Zeibotu māju virzienā, kad rota iekļuva iznīcinošā ienaidnieka ugunī, H.Saulītis kopā ar trīs karavīriem piekļuva pie mājas, nošāva divus ložmetējniekus, pēc tam durkļu cīņā ieguva ložmetējus un vērsa tos pret ienaidnieku, lai gan pats šajā kaujā tika ievainots.

Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām, sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. Piešķirta jaunsaimniecība Gaujienas pagasta „Vidagās”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. pakāpes goda zīmi. 2. pasaules kara laikā dienējis latviešu leģiona 15. divīzijā. Pēc kara palicis trimdā. Pārcēlies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, bijis fabrikas strādnieks. Dzīvojis  Vilimantikā  Konektikutas štatā ASV. Miris 2000. gada 5. novembrī. Pārbedīts Rīgas Brāļu kapos 2001. gadā 23. martā.