Jānis Seglenieks

1.Latvijas atsevišķās jātnieku nodaļas leitnants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1533.

Dzimis 1894. gada 3. aprīlī Mārcienas pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas 3. skolu. Strādājis par grāmatvedi Rīgā. Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1914. gada septembrī, 26. Sibīrijas strēlnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem. Divreiz smagi ievainots, kontuzēts. 1917. gada martā beidzis Gatčinas praporščiku skolu. No armijas demobilizēts 1918. gada 25. februārī. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. martā, piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam cīnījies pret landesvēru Vidzemē.

1919.gada 6. jūnijā Cēsu apkaimē J.Seglenieks ar desmit jātniekiem apsargāja tiltu pār Raunas upi. Sekmīgi izpildīja šo uzdevumu, atsita visus vācu uzbrukumus un radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, neļāva šo tiltu uzspridzināt, jo tad vācu rokās būtu kritis igauņu bruņuvilciens. 20. jūnijā pie Straupes pašā kaujas sākumā no slēpņa apšaudīja ienaidnieka avangardu un piespieda to panikā bēgt, turklāt ieguva divus ložmetējus.

1919.gada 8. augustā pie Līvāniem ievainots galvā. No 1919. gada novembra dienējis Rīgas komandantūrā kā vada komandieris. 1920. gada jūnijā pārcelts uz Latgales fronti, vēlāk uz Robežsargu brigādi. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 6. Rīgas, 8. Daugavpils un 5.Cēsu kājnieku pulkos. 1929. gadā apbalvos ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1933. gadā paaugstināts par kapteini. No 1935. gada decembra dienējis Kara ministrijas Apgādes pārvaldes Intendantūras daļā. Jaunsaimniecību Lielauces pagasta Galauces muižā pārdevis. 1935. gadā ieguvis zemi Mārcienas pagasta Pilskalnu pusmuižā. Atvaļināts 1936. gada 27. jūlijā, tā paša gada 5. septembrī miris. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.