Oskars Sīlis

Atsevišķās (Studentu) rotas apakšvirsnieks. 1927. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 2028.

Dzimis 1895. gada 10. maijā Burtnieku pagastā. 1916. gadā beidzis reālskolu Petrogradā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 30. decembrī  Rīgā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē.

1919.gada 22. maijā, kad izlūku nodaļa, vajājot ienaidnieku pie Piņķu muižas, negaidīti uzdūrās lielinieku pozīcijām, O. Sīlis ienaidnieka ugunī izvirzījās pretinieka spārnā un ar labi mērķētu patšautenes uguni piespieda lieliniekus atkāpties no savām pozīcijām, pametot lielgabalus un gūstekņus.

Par nopelniem šajā kaujā paaugstināts par leitnantu. Vēlāk turpinājis dienestu Zemgales artilērijas pulkā. Atvaļināts 1920. gada 30. aprīlī. Pēc brīvības cīņām studējis Latvijas Universitātē, korporācijas “Tālavija” biedrs. Piešķirta jaunsaimniecība Burtnieku pagasta Rūtes muižā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. No 1932. gada jūnija iekšlietu ministra sekretārs. Miris ar tuberkulozi 1938. gada 22. augustā Rīgā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.