Ludvigs Sniedze

Kara telegrāfa ierēdnis. 1925. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1889.

Dzimis 1899. gadā Rīgā, kur apmeklējis vidusskolu. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. gada maijā, dienējis 20. Somijas dragūnu pulkā. Kaujā ievainots, pēc izveseļošanās sācis strādāt kara telegrāfā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada augustā Rīgā, ieskaitīts kara telegrāfā.

1919.gada 17. oktobrī L.Sniedze ienaidnieka aizmugurē pārcēlās pāri Daugavai uz Podragu pie Iļģuciema un ar savu nodaļu straujā triecienā zem ienaidnieka uguns ieņēma Toša kokzāģētavu, kur saņēma gūstekņus un ložmetēju. Pēc tam, kad lielāki ienaidnieka spēki atspieda mūsējos līdz Daugavai, izlauzās cauri bermontiešu ķēdēm un noturējās ieņemtā ložmetēju ligzdā, līdz pienāca 7. Siguldas kājnieku pulka daļas. Personiski iznesa no kaujaslauka iegūto ložmetēju.

Atvaļināts 1920. gadā. Strādājis par veikalvedi tehnisko piederumu veikalā. Piešķirta jaunsaimniecība Skujenes pagasta Mācītājmuižā, ko pārdevis, un apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. Miris 1928. gada 8. martā Rīgā un apbedīts Rīgas Brāļu kapos.