Pēteris Artūrs Spuļge-Spuļgis

4.Valmieras kājnieku pulka kapteinis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 333.

Dzimis 1896. gada 22. jūlijā Dignājas pagastā zemtura ģimenē. Beidzis Jēkabpils tirdzniecības skolu. 1915. gadā iestājies karadienestā 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies pirmajās strēlnieku cīņās, 1916. gadā beidzis Kijevas praporščiku skolu un kā virsnieks turpinājis dienestu savā pulkā. Apbalvots ar III šķiras Staņislava ordeni. Krievu armijai sabrūkot, kopā ar pulku devies uz Krieviju.

1919.gada 7. jūnijā pārnācis uz Latvijas armiju un brīvprātīgi iestājies 4. Valmieras kājnieku pulkā kā jaunākais virsnieks. Piedalījies visās pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, vienmēr izrādījis izcilu varonību, īpašu drosmi parādījis Jenas korpusa atsišanā 19. oktobrī pie Jaunjelgavas, kur P.Spuļges-Spuļga vadītā rota cīnījās pret pārspēku pirmajās līnijās. Par kauju nopelniem paaugstināts par kapteini no 1919. gada 15. jūnija.

1920.gada naktī uz 13. jūniju Latgalē P.Spuļge-Spuļgis, vadīdams pastiprinātu izlūku vienību, ienaidnieka nepamanīts forsēja Zilupi pie Batuļinas sādžas un izsita lielinieku bataljonu no Scerokinas sādžas, pēc tam padzina pretinieka nodaļas no Pjerlas un Taldovas un pie Stjanševas sādžas ielenca lielinieku bateriju. Neskatoties uz ārkārtīgi sīvu pretestību, piespieda bateriju apklust un saņēma to gūstā.

1920.gadā apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni. Pēc brīvības cīņām dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1922. gada 1. janvārī nezināmu iemeslu dēļ nošāvies. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.