Paulis Strēlnieks

4. Valmieras kājnieku pulka leitnants. 1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 1729.

Dzimis 1896. gada 16. jūnijā Sēlpils pagastā. Izglītojies Jelgavas lauksaimniecības skolā, bijis zemkopis savā pagastā. Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā, nosūtīts uz Maskavas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Pēc lielinieku apvērsuma dzīvojis Krievijā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Maskavā, pēc tam atgriezies Latvijā. Jau 1919. gada martā “Zaļās” armijas rindās sācis cīņu pret lieliniekiem Sēlpils, Pļaviņu un Madonas apkārtnē.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. jūnijā Jēkabpilī. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem, bermontiešiem, 1920. gadā arī Latgalē.

1919.gadā, no 17. līdz 19. novembrim, kad ienaidnieks Jaunsvirlaukas pagastā pie Staļģenes muižas vairakkārt devās uzbrukumos, P.Strēlnieks ar savu rotu tos visus atsita. 19. novembrī P. Strēlnieks veda savu rotu pretuzbrukumā, ieņēma nocietināto tiltu pār Lielupi un Staļģenes muižu. Ienaidnieki atkāpās, pamezdami kaujas laukā daudz kritušo un ievainoto.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 4. Valmieras kājnieku pulkā. 1920. gadā paaugstināts par virsleitnantu. 1929. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Ozolnieku pagasta Meiju muižā. Miris ar tuberkulozi 1929. gada 21. oktobrī Rīgā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.