Arvīds Sūna
2.(5.) Cēsu kājnieku pulka leitnants. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) Nr. 695.
Dzimis 1898. gada 8. jūnijā Valkā, kalēja ģimenē. Beidzis sešgadīgo vidusskolu. Krievu armijā iesaukts 1915. gada oktobrī 180. Rezerves kājnieku pulkā Petrogradā. 1916. gada janvārī pārvietots uz latviešu strēlnieku formējumiem – uz Rezerves, pēc tam 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu. Tā paša gada aprīlī nosūtīts uz Gatčinas praporščiku skolu un pēc tās beigšanas iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Kalnciema šosejas un citur. 1918. gadā, formējoties Krievijas Ziemeļarmijai, Pleskavā pieteicies Talabskas partizānu pulkā. Piedalījies vairākās kaujās pret lieliniekiem, ticis ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. maijā Ziemeļlatvijas brigādē, piedalījies kaujās pret landesvēru pie Cēsīm un Raunas, atkal smagi ievainots kājā. Par nopelniem šajās kaujās paaugstināts par virsleitnantu.
1919.gada 6. jūnijā kaujā pie Cēsīm, kad liels pretinieka pārspēks draudēja apiet mūsu kreiso spārnu un nogriezt vienīgo atkāpšanās ceļu uz Raunu, A.Sūna, vadīdams kājnieku izlūku komandu, zem spēcīgas ienaidnieka artilērijas, ložmetēju un šauteņu uguns noturēja pretinieku pie Cēsu stacijas un deva mūsējiem iespēju iziet no draudošā stāvokļa.
No 1920. gada janvāra dienējis Ugālē par iecirkņa komandantu. Tā paša gada martā pārgājis robežsardzes dienestā, septembrī pārvietots uz Kara ēku un būvju pārvaldi. No dienesta atvaļināts 1923. gada 1. februārī, bijis tirgotājs Daugavpilī savā pārtikas preču veikalā. 1929. gadā iestājies muitas dienestā kā jaunākais eksperts Daugavpils muitnīcā. Miris 1934. gada 18. jūlijā Tērvetes sanatorijā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.